He pai te haere o ngā mahi

He pai tonu te haere o ngā mahi hei whakakaupapa i te pūtahi ā-motu hou.

Tutor and learner looking at plants in the garden

Ā whitu wiki mai ka mana te ture me ōna ritenga hou, ā, he pai te haere o ngā mahi hei whakakaupapa i te pūtahi ā-motu hou.

I tīmata ake ngā Huinga Kōrero ā-rohe i Ōtepoti i te wiki kua taha ake, ā, kua hui atu mātou ki Murihiku ki SIT, ki WITT ki Ngāmotu, ki UCOL ki Papaioea, ki WelTec me Whitireia ki Pito-one, ki Porirua hoki, ki te Kuratini Tuwhera ki Te Awakairangi me te Ara Institute ki Ōtautahi.

I ia wāhi i hui atu mātou me ngā kaimahi ITP, engari i  runga i tō mātou hiahia mō ia hapori, i karangatia te tangata whenua, ngā kaimahi me ngā kaiārahi ma ii ngā ITOs, ngā tauira, ngā uniana, ngā kaiārahi hapori, pakihi hoki kia whānui, kia whaihua ai te whakawhitinga kōrero.

Atu i te tuari pārongo hou mō te āhua o ngā mahi kua tutuki me ērā hei mahi tonu mā mātou i mua i te paunga o Poutūterangi, katoa aua pārongo kei tā mātou paetukutuku, e whakamārama ana mātou i ngā āhuatanga ka noho pērā tonu mō te tauira, ngā kaimahi, te taha whakahaere hoki i ngā ITPs me ngā ITOs atu i te 1 o Paengawhāwhā.

Ko te tino hiahia ia kia whakaahuru, kia rongo hoki i ngā mea whakararu kia mātua whakautu mātou i ngā pātai a tēnā, a tēnā. Ko te tino kupu i konei, ko te nuinga o ngā rerekētanga tuatahitanga, he mea e kore e tino kitea, ina rā he pērā tonu te āhua o ngā whakahaere.

Mō te tipu haere o tēnei kaupapa, e mea ana mātou  kia whanake te tipu, kia kaua e whai i ngā tikanga whakawhana, ā, ko tōna tūāpapa he hononga mārō, pakari tonu me te wairua o te mahitahi.

Ko tōna rite ko te hikoi mā tētahi ara kia tae ki tōna otinga, ā, ko ia hīkoitanga he paku noa nei te rerekē o tētahi ki tētahi, i te mutunga iho, kia huia tahitia, ka kite koe, ka mōhio ki tāu i tutuki ai.

Ko te wero ia, kia ū tātou ki te ara kei te hīkoitia, kia mau tonu te titiro ki te whāinga roa, arā ko tētahi pūtahi ā-motu tōtika, e whakatinana ana i te Tūtohinga o NZIST  i āna whakahaere katoa.

I tēnei wiki i whakanuia e mātou ngā tohu nui e rua, e tutuki ai tēnei whāinga roa. Ko te whai i tētahi kaiārahi tautōhito, māna e tuitui ngā tāngata ki runga i tēnei kaupapa hou, he mea nui mārika, ā, ko te kopounga o Stephen Town hei Kaiwhakahaere Mātāmua tuatahi, kua mihia whānuitia e te rāngai.

E manawanui ana a Stephen ki te mātauranga ahumahinga me te whakangungu, kei te ongaonga hoki ia ki ngā huarahi ka tuwhera mai i te kaupapa o RoVE mō Aotearoa katoa. I tēnei wā kei kawea tonutia ngā mahi tae rā anō ki tōna tīmatanga a te 6 o Hōngongoi.

I tēnei wiki anō i tīmata ngā whakawhiti kōrero mō te ingoa o te Pūtahi hou. Kei tā mātou whārangi kāinga tētahi ataata e whā meneti me te hāwhe hei whakaatu i ngā mahi kua oti i roto i te whā marama – hei tīmatanga kōrero anō hoki, nā reira, tirohia ngā mahi kua mahia, kōrerongia me ō hoa, whānau, hoamahi, kia rite mai mō te whakawhitinga kōrero tūmatanui ka tuwhera tuihono ā te 14 o Huitanguru.