Kua tata tae ki te mutunga o te rori

Kua tata mutu ngā toro whakaaturanga a te Heamana me te Kaiwhakahaere Mātāmua o Te Pūkenga.

Stephen at Otago Poly Roadshow

I ngā marama e rua kua hipa, kua huri haere te Heamana o Te Pūkenga ā Murray Strong rāua ko te Kaiwhahaere Mātāmua a Stephen Town i te motu e toro atu ana i ngā āpitihanga 16.

Hei te mutunga o Noema, ka mutu ēnei huihuinga whakaaturanga.

“Ko ēnei toronga te wā tuatahi mōku mai i taku tīmatanga i te puku o te tau hei Kaiwhakahaere Mātāmua kia tau ōku waewae ki ō mātou kura maha huri noa te motu, ki te hui kanohi-ki-te-kanohi me ngā ākonga, ngā kaimahi me rōpū whaipānga,” te kī a Stephen. “Kua tino whaihua ka tika. Kua kite tinana au i te āhua o ia āpitihanga me ōna nekeneke, kua kite hoki i ngā whare me te hanganga, ā, kua rongo au i te whānuitanga o ngā take, kua mātau hoki ki te tokomaha o ngā kaimahi ngākaunui nei, kua kōrero hoki me ētahi ākonga kaha hīhiri.”

Mai i tā mātou toronga whakaaturanga tuatahi i Hepetema, kua kite tonu māua ko Murray i te piki haere o ngā kaimahi me ngā ākonga e hiahia ana kia whai wāhi ki ngā hui awheawhe. Ahakoa he tau uaua tēnei, he rawe tonu te kite i te hihiri me te ngākaunui o te tangata,” te kī a Stephen.

Inā kē te nui o ngā pātai a ngā kaimahi ki a Murray rāua ko Stephen i ō rāua toronga. Mai i ngā tohu mātauranga, ngā rātonga ākonga, ngā whakapaunga pūtea ki ngā rawa, te auahatanga hoki, ki te haumanu tūranga mahi, te hanumitanga ā-Poari me te āhua o ngā rā ki tua.

“I ohorere tonu au, i runga i te whakaaro pai, i ngā momo pātai mai a ngā kaimahi me ngā ākonga. Nā tērā i kite au e āta whakaaro ana ngā tāngata mō te āpōpō mō tātou tahi. Nā ngā pātai rā i whakaara ake ētahi take kāore i whakaarohia e au, nā reira he mea āwhina kia rerekē hoki ōku whakaaro.”

Kei tēnā rohe, kei tēnā rohe ōna anō āhuatanga, ngā wero me ngā huarahi hei wānanga anō mō rātou, ā, ko te kaupapa matua i kitea ake i ngā pātai a ngā kaimahi e pā ana ki tēnei mea te panonitanga: Āe, rānei ka puta he mahi hanga hou? Hei āwhea rawa e kite ai tātou i ētahi mahi e mahi ana? Ka pēhea ā mātou tūranga mahi?

“Kei te mārama pū au ki te take e pātaingia ana ēnei pātai. E mōhio ana ngā tāngata katoa mā te whakahoutanga o te mātauranga ahumahi-nga e kōkiri tētahi panoni nui puta noa i te rāngai me taku mōhio anō he mea ārangirangi te kore mōhio he aha ka puta i tēnei kaupapa hou,” te kī a Stephen.

“Kua ngana au kia mārama tonu au mō ēnei mea e rua. Kāore ā mātou whakautu i tēnei wā. Kāore hoki taku mahere i te rō kāpata, ka tīkina mai ā tētahi rā. He kupu nui whakahirahira tērā. Ka hoahoa ngātahitia tō tātou āpōpō hei wāhanga nō te whakawhanake i tā tātou tauira whakahaere.

Kua mārama hoki a Stephen i āna kōrero mō ngā mahi hanga hou. “Mā te whanaketanga o tā mātou tauira whakahaere e waihangatia ai te anga kātahi ka whakatako mahere anamata mātou mō Te Pūkenga. Kāore tētahi panoni nui rawa e whakaritea puta noa i te kōtuinga o Te Pūkenga kia oti rā anō te tauira whakahaere, ā, kua takoto tētahi mahere e kawe ai ngā panoni ka hiahiatia.” ko tāna.

Ko ngā āpitihanga atu i Te Puku o te Ika ki te Hiku o te Ika ngā mea ka torohia i tēnei marama, ā, e takatū ana a Stephen rāua ko Murray ki te takahi anō i te huarahi hei ngā marama mātāmua o 2021. “He kaupapa tino whai hua tēnei. He uaua tonu te noho kia kotahi noa iho te rā ki tētahi wāhi me te nui o ngā mea hei ako. Ko te hiahia kē o te nuinga kia roa atu tō māua noho, kia kite pai i ngā mea o reira, kia rōpū nui atu ngā tāngata hei kōrero atu. Ka whai DCE hou mātou mō ngā toro ā tērā tau – mā tērā ka whānui atu te tirohanga, ka kaha kē atu te hononga ki ngā ākonga, ngā kaimahi me ngā hoa,” te kī a Stephen.

Ehara taku toa i te toa takitahi, te toa takitini.

My strength is not mine alone, but that of the collective.