2020, kua oti!

Me whai wā whakatā mō te raumati, kia tau te mauri, kia piki anō te kaha.

Four people sitting on beach towel

Pērā i ngā tāngata katoa huri noa, huri noa e takatū nei mō te Kirihimete, kua oti ā Te Pūkenga mahi mō 2020, me whakanui i tēnei tau me ōna akoranga nui. Inā te wero nui, inā te nui o ngā mahi. Kua hīkoitia te hīkoi, kua kawea ake te mānuka – ka mutu, nā te mahi ngātahi, te tautoko atu me te tautoko mai i tutuki ai.

Inā te pai, te koke whakamua a te tīma o Te Pūkenga, ngā āpitihanga me ngā ITO whakawhiti, me te whakapau kaha ki te pohewa anō i te mātauranga ahumahinga i Aotearoa. Ko tēnei te wā kia whakatā tātou, kia whaiwhakaaro ki ngā mahi kua tutuki, kia tau te mauri, kia tā te manawa mō ētahi wiki, i mua i te hoki anō ki ngā mahi mō 2021.

Kua ui atu mātou ki ngā tāngata o te kōtuinga me ō rātou whakaaro mō 2020, mō te Kirihimete, mō te tau 2021 hoki.

E ai ki a Karen Te Puke, DCE Wheako me te Whakaanga Kiritaki i ARA, “Mōku, ko te tuatahi tēnei ki tētahi tūranga hou i ARA, nā, tēnei anō tātou kua tae ki te mutunga o te tau, anei aku kupu hei whakakapi – ki au anei, inā te harikoa, te whakaongaonga hoki, kua pau hoki te hau. Kei te anga whakamua au kia  whakatā mātou ko taku whānau me ōku hoa. He iti noa iho ngā wā i kite au i a rātou. Te kōrero ki taku tāne atu i te kī, ‘kia ora, hei konei rā, he aha tā tātou kai?’ koirā tāku e tāria ana – me te whai wā kia noho tahi me taku tamāhine me tōna hoa tāne, te whānau whānui, ngā hoa, ina hoki kāore e taea te rere atu ki tāwāhi. Anā te pai! Mō tērā tau, kei te anga whakamua kia mahi ngātahi me aku hoa mahi – koinā te arotahi nui i tēnei tau mō mātou o ARA – me Te Pūkenga katoa atu. He rawe ki au te whai wāhi ki te kaupapa o Ko te Ākonga te Pūtake. Inā te tini o te tangata pai rawa, puta noa i te rāngai, tō rātou momo hoki, he ringa rehe, he manawanui, hei painga anō mō ā tātou Tauira, hei painga hoki mō ngā hapori whānui.

“Ahakoa ngā wero katoa o 2020, kua kite au i ngā tāngata me ngā hapori e mahitahi ana, ā, kua mīharo hoki ki ngā hua i puta. Ko te manaaki a tētahi i tētahi, me te tautoko kia rerekē te āhua o ngā mahi. Ko te tipu, te ngāwari me te ngākau pono, koirā he kupu hei whakakapi i tēnei āhuatanga,” tā Karen kī .

“Kei te anga atu au kia nohotahi me ngā hoa me te whānau hoki, te puta atu ki te roto (me te manako ka whai wā ki te ako ki te tū ki runga papa kōriporipo). Mō te tau 2021 kei te anga atu ki te tīmatanga hou, kia taka ki muri ngā wero o 2021, kia hoki mai ki te mahi me te arotahi whakamua,” te kī a Jessica Barnett, Upoko, Te Mākete, ngā Tūāhua me te Pāpāhotanga ki Toi Ohomai.

E ai ki a Tania Winslade, DCE Haerenga me te Wheako Ākonga i Te Pūkenga, “He tau whai hua, he tau panoni, he tau mātātaki tēnei tau. I te tīmatanga o 2020 kāore au i whakaaro hei te mutunga o tēnei tau, kua whai wāhi au ki te kaupapa o te mātauranga ahumahinga, kua hūnuku au ki Waikato! I te wā o te rāhui korona i te mahi i Tāmaki i roto i kaupapa o te Whakahaere Ohotata e āwhina ana i ngā hapori o reira, ā, he tohu pai tērā ki ngā mea tino whai take, ki hea hoki au e whakapeto ngoi ai. Muri iho i te Korona, inā ke te tino whaitake o te ako mō ake tonu mā ngā ara e tika ana mō ngā ākonga, nā konei e harikoa au ki te whai tūranga ki te tīma kaiarataki o Te Pūkenga. Kei te anga whakamua au ki te wā whakatā, kia puta ki waho me te tūhura i te takiwā o Waikato me taku whānau.

“Kei te anga whakamua hoki au kia whānui atu te mahi i roto i te kōtuinga, me ngā kaimahi, ā mātou ākonga hoki. Tino pukamahi ana te tīma i runga i te kaupapa Ko te Ākonga te Pūtake, ā, kua tīmata tā mātou whakatū tūāpapa. Kua tūtaki kē au ki ngā tāngata pai rawa e ngākaunui ana kia tika ngā mahi mā ā tātou ākonga o āpōpō, nā reira, kei te anga whakamua au ki te kimi huarahi e mahi ngātahi ai tātou, me te whakamahi i ērā pūkenga ā te tau 2021.”

I kī mai a Sue Murray, Kaiwhakarite Whakaanga ā-Rohe Toi Ohomai (ki Tāupō). “Kei te kaute rā ahau ki te mutunga o 2020.  I ētahi wā he tino ahotea, he whakarūhā, he pōauau hoki. Mō taku wā whakatā, ka takoto whārōrō au i te tahamoana, ā, ka hī ika hoki hei kai māku. Ka tukua ki muri te tau 2020, ā, kei te anga whakamua au ki te tīmatanga hou ā 2021.

E kī ana a Warwick Quinn, DCE Haerenga Kaitukumahi i Te Pūkenga, “Ko te tau 2020 he rite ki te kēmu e rua ōna hāwhe... tuatahi ‘ko te KORONA’ me tōna pānga i rerekē ai ngā mea katoa i te tīmatanga o te tau, engari i te mutunga o te tau, e kite ana i te hinātore me ngā kano ārai mate.

Kei te harikoa mātou katoa i ngā tikanga i whakatauhia i Aotearoa nei, ā, kua karohia ngā āhuatanga kei te kitea tonutia huri noa te ao. Tuarua, ko Te Pūkenga. I te marama o Hanuere, i BCITO ahau e mahi ana, nā, i Noema kei Te Pūkenga au. E rua hāwhe anō ngā hāwhe e rua. Mō te wā whakatā o te Raumati, kei te anga whakamua au kia noho noa, kia hoki anō ki te papa i muri i tētahi tau hurihuri nei mō tātou katoa. Kia mahi i ngā mahi a te Kirihimete, te hāereere, te tākaro haupōro, ki te toro i ngā hoa me te whānau, te tākaro haupōro, te whai i te rā paki (nō Pōneke au) ... i kī rānei au te tākaro haupōro? . . . Hika, i tēnei wā o tērā tau i te Kapu Perehitini au, ko te roa hoki o te wā. Taku tiro anō ki te tau 2021 he ‘rā neke’ – akoranga: haupōro, arā ko te Rāhoroi i mua i te rauna whakamutunga o te Rātapu, koia te rā e whai ana te katoa kia rite rātou kia toa. Ko te tau e tū mai ana he tau nui rawa mō Te Pūkenga. Ko tērā tō mātou ‘rā neke’ . . . nau mai te tau. Me te āhei kia haere anō ki tāwāhi – engari taihoa pea kia kite mēnā ka taea tērā.”

I kī a Barbara West, Kaitohutohu Ākonga Hauora & Whaikaha i EIT “Ko te mutunga tēnei o tētahi tau pukumahi, ā, he tau tino rerekē, tau whakarūhā me ōna piki, ōna heke. Ka whai wā whakatā au, me te whānau me ngā hoa, kia whai hoki i te rā me ngā ngaru o te moana.”

“I roto i te huri o te ao he tino rerekē a 2020 me ōna wero rerekē mārika mā tātou katoa. Nā reira i hua ake te pōuritanga me ngā whakawiringa mō te tini me te mano engari e manako ana au ka haere tonu ngā āhuatanga pai i pā mai, i mahi anō hoki tātou katoa. Mōku e toru ngā kupu whakakapi:

Whānau – te kite i te wairua o te whaikoha ki ō tātou whānau ake me ngā rōpū whānui

Whakapono – te whakapono ki tētahi mea nui ake i a tātou takitahi engari he wāhanga anō o te hapori whānui, me tētahi kaupapa hei whakakotahi i a tātou

Mātauranga – mā tēnei e whai hua ai tātou i ngā tau kei te tū mai

E whakapono ana ahau

Mā te momo o te whāngai i te mātauranga

Ka angitu te tangata, me tōna hapori anō hoki

E whakapono ana au mēnā ka mātua whai tātou ki te āta tuku i te mātauranga

Ehara ko tātou anake e angitu ana, engari ko ō tātou hapori anō hoki.

Kei te anga whakamua au kia whai wā whakatā me taku hoa rangatira me taku whānau. Ko te haere ki te tahamoana, te pānui me te hāereere i te Ika ā-Māui ki te toro i taku whānau. Ā, mō te tau 2021, kia haere tonu i ngā mahi i tīmata i tēnei tau. Kei te koke whakamua tātou i runga i tētahi kaupapa tika. He mea whakaongaonga tērā kia tutuki ngā hua pai mō ō tātou hapori, ākonga, whānau hoki,” te kī a Phil Alexander-Crawford, Kaiwhakahaere Whakahoatanga, Ōritetanga hoki o tēnei wā i Te Pūkenga.

I kī a Ric Carr, Pūkenga Matua, Toi Ohomai, e anga whakamua ana ia ki te mutunga o tēnei tau. “He tino pikinga nui tēnei tau me ōna anō wero, he tau nakanaka hoki. Ka haere ki Te Waipounamu mō te raumati, ā, kei te anga whakamua ki tētahi tau mahi, pōrearea kore ina hoki mai ana au.”

E ai ki a Natascha Diggelmann, Kaiārahi Tīma, Pokapū Mōhiohio (Tauranga) Toi Ohomai, he tau uaua a 2020. “Ko ngā kupu māku hei whakakapi, ko te mahi mariko, te kaingākau me te wero nui. E haere ana au ki te Te Waipounamu ki te hīkoi i te Pāka ā-Motu o Abel Tasman, ka noho waea kore, ka whakarerea te waea, te tangata me te hangarau. Kei te anga whakamua au ki ngā panoni tara ā-whare, e hāngai ana ki te tikanga o te  mahi ngāwari me te tīmatanga o tētahi tau hou.

Kia rongo kōrero koe mai i ngā kaimahi, ākonga hoki puta noa i te kōtuinga a Tā Pūkenga mō ngā hua pai o 2020 me tā rātou e anga whakamua ai hei te tau hou.

Ngā mihi o te wā Kirihimete me te tau hou hoki.
Kia tau ngā āhuatanga o Hineraumati ki runga i a koutou.
Nā mātou o Te Pūkenga.